Tātad jebkāda lēmuma pieņemšana tiek atlikta, darbi tiek darīti pēdējā mirklī, atbildības sajūta zudusi, seksuālā enerģija plūst pāri visām malām, galvā dūmi un pašpārmetumi. Vainīgos meklēt nav vērts. Viss ir manā galvā. Tā tam šobrīd ir jābūt, lai varu marta beigās mierīgi pūst 19 svecītes tortē un skandināt ar sex-on-the-beach vai strawberry-daiquiri pildītas glāzes. Patiesībā man nospļauties pat par to ziemas depresiju. Nospļauties par visu - galvenais, lai kājām ir silti. Kaut gan droši vien rezultāti no universitātēm un žetonvakars nomāktības procesu saīsinās līdz minimumam. Viens mēnesis tiešām varētu būt rekords. Vispār uzmanieties - kļūšu diezgan maucīga un riebīga, nū, dzīvē nevis cibā. Pērn šajā periodā ieliku matos ilgviļņus, lai būtu vieglāk. Pāris dienas bija vieglāk. Lai gan vispār motivācijas problēmas mani mēdz mocīt periodiski visu gadu, tomēr īsajā februārī vienmēr kaut kas noiet pilnīgi greizi.

Īsāk sakot - dzert un drāzties. Pajāt pilnīgi visu.

Dienas dusa ir svētīga lieta. Kas guļ, tas negrēko. Lai gan man šķiet, ka tieši miegā ļaujos visnešķīstākajām palaidnībām. Kopš "Sapņu ķērājs" ir saboājies, manu murgu sižetam būtu grūti izsekot pat profesionālam režisoram. Kaut gan jums droši vien ir tāpat. It sevišķi mirkļos, kad tā aizspogulija liekas vienīgais glābiņš un miers. Žēl. ka ar savu paralēlo pasauli esmu sastrīdējusies. Un ar reālo arī, ja tā labi padomā. Nu, un skuju. Neliels vēsums attiecībās pašam ar sevi nevienam nenāk par ļaunu.

Un man nemaz neliekas, ka pašu labāko es noguļu.