Vakar palūdzu, lai Ģirts atved kaut ko garšīgu. Atveda. Tikai ne pārāk garšīgu - Parliament Silver Blue.

Pārāk agrs, lai ietu gulēt. Pārāk vēls, lai mācītos.

Ja katru detaļu uztveram kā vienu veselu, saprotam, ka viss, ko jebkad esam vēlējušies, mums jau ir. Ir ģimene, ir mājas, ir draugi, ir tā pasaule, kurā vēlamies dzīvot. Jā, bet vai tas, ko jebkad esam vēlējušies, ir mums labākais un piemērotākais? Ko darīt, kad nav iemesla, par ko tā vienkārši paraudāt? Par ko raudāt? Par to, ka ar Ģirtu sērfojam katrs uz sava seksualitātes viļņa? Par to, ka laika vēl ir tik daudz, ka laika jau ir pavisam maz? Par badu Āfrikā un pievemtajām kāpņu telpām? Par savu principialitāti un stūrgalvību? Ak, muļķības!

- Tu visu laiku smejies, bet tavās acīs ir skumjas.

Vīrieši uzdzen skumjas. Skumjas uzdzen neziņa un tukšums. Jā, man jau viss ir.