Mana priekšniecīte, šķiet, par mani ņirgājas. Nē, nu, t.i., es ļauju sevi izmantot. Galu galā es to esmu pelnījusi. Tā kā vajadzētu nedaudz sākumā pasvīst, lai sevi pierādītu.

Kaut kā skumji palika. Vairs pat piedzerties negribas, drīzāk - iekrist savos sešos spilvenos un raudāt līdz vaigi kļūs nejūtīgi. Lai gan nav nekā, kā dēļ būtu vērts raudāt.