Meitenes nolēma iemēģināt kādu jaunu klubiņu. Iemēģināja. Ielīda stūrī uz dīvāna un blenza apkārt. Manuprāt, nav taisnīgi, ka parastajiem mirtīgajiem deva punšu, no kura es atlasīju tikai dažus bumbierus un... apreibu. Par laimi pavisam drīz arī atskurbu. Nakts lielāko daļu pavadīju pie stūres - te pie savas Zaļās Fejas, te pie LeeGucci BM(azulītes)W. Paēdām LuLuPicu, kur bija nolēmis iegriesties arī Ucis ar saviem tīrīgajiem draugiem. Uh, tādi džentelmeņi! Siekala notecēja gar celi, un mēs braucām tālāk. LeeGucci vēl nav ticis pie tiesībām, bet mašīna jau ir. Viņa šobrīd brauc drausmīgi, ja neteiktu vēl skarbāk. Es jau arī tā agrāk braukāju. Tagad tikai esmu sākusi kruto mētāt. Pie tam man somā ir vēl viena vesela neizpīpēta cigarešu paciņa, kas liecina par veiksmīgi pavadītu vakaru jeb, precīzāk, nakti. Vienīgi gulta tikpat tukša, cik bija, domas plivinās kaut kur gar Ventas rumbu, un draugiem.lv ir beigusies profila statistika - tagad varat mani skatīties līdz nelabumam, jo nemaz netaisos to atjaunot.

Īsāk sakot: "Prozit! Es eju gulēt!"

Ārprāts, kādu murgu es redzēju! Šausmas! Tfu, tfu, tfu!

Iedomājieties - es braucu no kaut kādas čuhņas uz Rīgu. Ceļš  briesmīgs. Vairāk par 72km/h nemaz neizdodas pabraukt. Klausos mūziku uz visu skaļumu. Apstādina policija. Kamēr šie runā, man uzbrūk suns. Kamēr atkratos no suņa, skatos - mašīnas nav. Jožu pa galvu, pa kaklu meklēt. Tieši tad, kad atradu, pamodos.

Bļin. Beidziet man sūtiet tādus sapņus. Mana sirds to neizturēs!

Kāds rudens? Pārošanās laiks!

Pēdējo reizi uz karnevālu es biju 8. klasē. Izskatījos pēc spoka, goda vārds. Man bija milzīgs balts džemperis, baltas platas bikses, melni Grinders tipa zābaki un visam pāri balts palags. Šodien spoku es netēlošu, paldies.

Labi. Es centīšos rakstīt mazāk. Te.