Darba pilnas rokas. Nezinu, no kura gala ķerties klāt. Vienīgais, ko tā patiešām ļoti, ļoti gribās, ir pīpēt.

Izdomāju. Mazgāšu logus.

Mani uzaicināja uz dzimšanas dienu sestdien kā pavadoni. Forši. Bet piektdien es braukšu uz Ventspili. Ziniet, pēc darba pilnas nedēļas, ļoti gribās kārtīgi atstiepties.

Šīs dienas produktivitāte - ļoti augsta:
1) nomazgāju logus;
2) izlasīju Bertolda Brehta lugu "Kaukāziešu krīta aplis";
3) parunājos ar māti un tēvu (nu, tā mīļi);
4) nedaudz pievērsos arī Āzijai ar galvpilsētām.

Manuprāt, burvīgi!

P.S. Sveicināti, mani šodien atkal nosauca par Džokondu (nu, Mona Lisu).