Neguli! Zāli atņems!

Kāršu kavā vienīgais karalis bez ūsām:

Es biju Tukumā. Gandrīz visu vakaru pavadīju uz Opel aizmugurējā sēdekļa.

Pamodos saburzīta un tukša. Atkal ļoti gribās raudāt.

Citiem, kad fočē acis, viss kārtībā, bet manējās izskatās tik, tik vecas. Agrāk laikam tā nebija, bet tagad ir.

Nopīpēta balss. Kaklā sakāpj asiņu garša.

Ai, cilvēki izdomā tik daudz muļķīgas problēmas tur, kur nekā nav. Vakar ceļabiedrs uzdāvināja oktobra Cosmopolitain. Tukumā Spārīte to aplēja ar alu. Vispār ar alu viņa aplēja mašīnas aizmugurējo sēdekli, bet Cosmopolitain tur vienkārši mētājās. Garlaicīgs žurnāls. Sākumā sēdējām uz beņķiem un pļāpājām par Spārītes nu jau bijušo puisi; viņi dzēra skrūvi, bet es bezalkoholisko COKO/\. Tad viņi aizgāja tusēties ar pārējiem, bet es, apķērusi termosu, sēdēju un dzēru tēju. Un tad es ielīdu Opelī un lielāko vakara daļu pavadīju uz tā aizmugurējā sēdekļa. Nu, mēs tā po prostomu otcenulis. Viņi pīpēja zāli, bet es smīkņāju tāpat. Vispār biju gaidījusi briesmīgāku pasākumu. Tik slikti jau nemaz nebija.