Pamodos apjukusi un bezspēcīga. Sapnī 2 nelietes okupēja manas ģimenes elitārās vilciena kupejas. Un tā es tur stāvēju, skatījos uz guļošajām princesēm un nevarēju saprast, kā tas gadījies un kā to labot. Apmulsu un neatlika nekas cits, kā pamosties. Pamodos, bet labāk nejutos.

Nu, kas tur pret mani perina sazvērastību?

Bijušie klasesbiedri 5dien rīko salidojumu. Ha! It kā man bez salidojumiem būtu maz darāmā! Bet, nu, labi. Ja jau mašīna ir, jābrauc atrādīties. Tēja termosā jāsagatavo, līdzi kaut kas garšīgs jāpaņem, un varēsim mierīgi pasēdēt. Pīpe gan paliks mājās. Es tiem bijušajiem klasesbiedriem tomēr neuzticos. Ziniet, kas vēl būtu ļoti pikanti? Ja uz salidojumu atbrauktu mani divi pirmie puišeļi. Jā, bet viņi jau nebrauks. Tikai tādēļ, ka es braucu.

Mīļie klasesbiedri nolēmuši paspēlēties un ielikuši ss.lv sludinājumu par manu zaļo feju. Tagad zvana man visādi un sūta īsziņas ar vēlmēm iegādāties MANU auto. Kretīni! Kā lai viņus tagad soda?

Brauksim šovakar uz jūru? Es gribu doties gāāārā pastaigā, saelpoties svaigu gaisu un izvēdināt galvu. Tāpat vien.