Bikšu aizmugurējā kabatā
Paslēpu bišķiņu -
Ar briesmīgu izrunu
Čukstus izspiedu
Pēdējo.

Bet šoreiz Bolderājas jūrmalu apspīdēja mēness lukturis.

Ziniet, par mani arcerējās puisis no Depo. Viņš vispār atcerās par mani reizi gadā vai reizi pusgadā. Tad mēs atkal satiekamies kādu mēnesi un pašķiramies kā draugi. Man jau vispār tā bieži gadās, ka reiz mīlētie atgriežas. Visbiežāk viņi atgriežas tad, kad man to arī vajag, nu, lai jau pārbaudīti personāži mani izmīcītu.

Aha. Ja izslāpuši, tad visi vienlaikus. Skuju. Nebūs nevienam seksa.

Astrīda vienā no pirmajām stundām stāstīja, ka laikā, kad Bils Klintons tikās ar Gunti Ulmani Rīgā, tieši Ulmanis vēlējās izrādīt varenās lielvalsts prezidentam cieņu un izcelties ar savām angļu valodas zināšanām. Izcēlās arī. Tā vietā, lai pajautātu: "How are you?" Guntis Ulmanis nejauši izspēra: "Who are you?" Ak, cik neveikli...

Aizmirsu pastāstīt, kā mani sajūsmināja klasesbiedrenes, kuras uz klabošajiem papēžiem šodien devās pie tāfeles rēķināt piemērus. Ak, burvīgi! Saprotu, kādēļ skolotājam tas viss patīk. (Man jau arī klabēja papēži un es ari gozēju dupsi pie tāfeles.)