Tur lejaa, pie maajas namdurviim, seezh viirietis melnaas dreebees un kaut ko metina. Nu, raknjaajas pa kaiminju atkritumiem un kaut ko metina. Nobiedēja mani. Varbūt tas bija pats Sātans? Metināja man nākamos nedarbus.

Labriit! Labriit! Laaabriiiit!!!

atdauzìju ìkshkji un nagu pret mashìnu. pirksts pamazàm kljúst violets.

atkal nav laika. vakarnakt mani nosauca par màkslinieci. muljkjìbas. neesmu ne bohèmiste, ne brïvdomätäja. värda vergs - nekas vairäk.

Mani apsēdināja pirmajā rindā un teica, lai uzguļos virsū Jānim. Nu, es taču neesmu muļķe. Paņēmu un uzgūlos. Trīs maigi pieskārieni un viss gatavs. Un tad mēs uztaisījām konspektu par vasaru. Baigi foršiņi. Un izmeklējāmies bibliotēkās pēc Bērtolda Brehta. Nekur neatradām. Meklējām pat vecās skolas gaiteņos. Tur arī nebija. Nu baigi foršiņi. Jāiet tagad iedzērt kādu mazu, baltu tabletīti. Čaviņas!

Es piedāvāju viņus aizvest vai sagaidīt, bet šie, phe, nē, mēs ar autobusu. Nu paši vainīgi. Vairs pakaļ nevienam nebraukāšu.

Hehē

http://tyv.name/action/

Es tūlīt sākšu raudāt. Bet tad iztecēs skropstu tuša pār vaigiem.