Braucot mājās, tēvam stāstīju, ka baidos par to, kā man dzīvei būs jāatmaksā par šodienu. Viņš pasmaidīja un teica, ka es esmu par agru sākusi par to uztraukties. "Galvenais dzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu," viņš teica, "un viss būs labi."

Vakarnakt mēs ar K. klejojām gar jūru, runājām par visu un neko, nedaudz pasapņojām un pat atradām mobīlo telefonu, atdevām to īpašniekam un nopelnījām pudeli vīna. Viņš nosolījās vīnu pataupīt līdz manai nākamai ciemošanās reizei. Bet nav jau nemaz tik svarīgi, vai viņš to tiešām izdarīs.

Ventspilī vispār ir par 3 santīmiem lētāks 95E benzīns.

Bet tagad es došos "mācīties" pie Zilā Vaļa un kaut kur padzert kafiju un uzsmēķēt. Tu taču zini, kā mani atrast?