Tome of Memories

Kamēr raku smiltis man aiz garlaicības sāka uzmākties jautājums - cik tad daudz es esmu izdarījis?

Tad nu es te tā sēžu un domāju. Izrakts ir 1.2 metrus plats, 3.5 metrus garš un 2 metrus augsts gabals. Ja pieņem, ka litrs smilšu sver 1,4 kilogramus un katrā kubikmetrā ir 1000 litri, tad masa = 1.2*2*3.5*1.4*1000 = 11,8 tonnas. Potenciālā enerģija, lai smiltis paceltu uz augšu par diviem metriem aprēķinās pēc formulas U=mgh. Tātad U = 11800 * 9.8 *2 = ~230 kilo jouli. Ja viena kalorija ir 4.2 joulus vērta, tad paveiktais darbs līdzinās ~55 kilo kalorijām. Tā pat nav trešdaļa no čīsburgera!!!

Nevaru saprast kur esmu kļūdījies, jo mēs to gabalu rokam jau trešo dienu un tur toč ar vienu čīsburgeru neiztikt... Nu labi, vērā būtu jāņem arī tādas lietas kā berze, muskuļu efektivitāte, tas cik pilnīgi tā enerģija no čisburgera uzsūcās, bet joprojām aprēķina rezultāti ir galīgi neticami.

Nu kas tas ir! Visu nedēļu nav ko darīt, bet tieši šodien es vēl neesmu aizgājis pusdienās, kad man jau četri dažādi puslīdz steidzami uzdevumi ir uzdoti. Esmu nikns.

Mazliet paripinājos ar bračku šorīt pa pilsētas ielām. Sākumā bija smuki saulains. Kamēr iepirkāmies Origo, sāka viegli smidzināt. Tad tas vienā brīdī pārvērtās nenormālā lietusgāzē, kuru papildināja zirņu lieluma krusas graudi. Tas bija diezgan interesanti. Vēl interesants bija moments, kad jau bija pārstājis līt un man krustojumā pretimbraucošais uzgāza uz priekšējā stikla tādu ūdens daudzumu, ka vispār neko uz pāris sekundēm neredzēju, kamēr noreaģēju ierubīt logu tīrītājus uz maksimālo. Pirmais skats kas man pavērās bija pretimraucoša ceļa policijas mašīna un asas emocijas vēl uzsita fakts, ka biju jau sācis lēnām stūrēt iekšā viņas joslā.

Šis pasākums man nesa divas atziņas:
1) Man patiks braukāties ar instruktoru vēlos rudens mēnešos
2) Čufs nav tas labākais variants ko sēdināt blakus kamēr mācos ripināties. Tēvs ir stipri mierīgāks.

Šodien aizgāju līdz CSDD un paņēmu braukšanas mācību atļauju.

Esmu jau apaļus 25 gadus vecs un man vēl nav tiesības. Tas nekur neder. Ja līdz šim man likās, ka varu bez tām iztikt, tad aizvien biežāk rodas situācijas, kur tiesības man aiztaupītu veselu kaudzi čakara.

Tagad tikai jāatrod kāda normāla autoskola, kas ir turpat blakus vecrīgai. Vēlams kur pasniedzējs saprot ko runā un runā latviski. Any suggestions?

Lai sagatavotos Starcraftam otrajam, par jaunu izgāju oriģinālā starcrafta kampaņu. Kādu brīdi spēlējos tāpat, līdz bija jāsāk iespringt. Tas man nepatika un es ierubīju čītus. Tāpat tas bija stāsts, kuru gribēju atsvaidzināt atmiņā, nevis dienām šķaidīt zergus.

Man mīļākais varonis bija the migty Tassadar. Diemžēl viņš sižeta gaitā nomira un otrajā daļā viņu neredzēt... Un kurš lore chars Tev patika vislabāk?

Pasēdēju ar ģimeni vakarā un iemēģinājām dažādus Jamesonus. Rimi versija pirkta pirms pus gada galīgi neatšķīrās no Maximā nupat pirktās versijas. Savukārt anglijā tax-free zonā pirktā versija bija krietni labāka. Parasti jau es neesmu tas kurš saskata nianses, bet nu te bija tā, ka pat man skaidrs kurš ir draņķis un kurš dzerams. Kas mums te kaut kāda sazvērestība jau vairumtirdzniecības līmenī vai? Marķējums visiem trim bija absolūti identisks...

Vispār tāda pilna diena. Pabeidzām iemūrēt nākamo pamata posmu, noskatījāmies kā gar māju brauc retro moču un mašīnu parāde un atcerējāmies mazliet vecmāti, kura nomira pirms apaļa gada.

Stress-testa eksemplārs ir izturējis pārbaudi!

Evijas flīzīšu kamīns - Šķēps 0:1

Diez ko smukiņš gan viņš pagaidām nav, bet tas ir tikai funkcionālais prototips.

Jā, ielējām pamata nākamajam posmam pēdu! :)

Vēl tikai jāsabetonē pats pamata posms, jāizrok nākamais un varēs taisīt underground zoles turnīru!

Kāpēc visiem pēkšņi darbā ir viskautko no manīm savajadzējies tieši pirms es aizeju atvaļinājumā?

Varēja taču ātrāk vai atstāt pēc atvaļinājuma!

Šāds rokas pulkstenis man patiktos! :)


PS: Vai vari pateikt cik ir pūlkstens? (Kanib, tu nedrīksti atbildēt!)

Šovasar pirmo reizi tā pa īstam izbaudīju lietu.

Pēc kārtīgas dienas fiziska darba, kamēr mans brālis bija aizsitis vannas istabu, noģērbos, izgāju dārzā un nomazgājos. No sāniem piecstāvu māja, no gaisa lietus gāze, vienā rokā ziepes, otrā rokā dārza laistāmais (kuram uzgalis kā dušai) un aidā! Sākumā bija mazliet vēsi, toties pēc tam tīrā ekstāze.

Bet tagad laiks skaļas rekreatīvas (think Devildriver) mūzikas pauzei!

Šorīt biju aizgājis apgriezt matus nedaudz īsākus. Gāju pie frizieres, kuru man ieteica un process izrādījās daudz labāks nekā biju cerējis.

Pirmkārt friziere bija draudzīga un runātīga, otrkārt man patīk kā viņa apgrieza, treškārt viņa nečakarējās un paveica uzdevumu diezgan veikli, ceturtkārt man par to paprasīja mazāk naudiņas nekā biju gaidījis. Respektīvi, nākamreiz kad vajadzēs apgriezt matus es zināšu kur zvanīt.

Šodien no rīta meilā saņēmu tādu paprāvu dokumentu par VZD struktūras un amatu skaita optimizāciju. Forši tur kaudzi met ārā. Vienīgi mani kaut kā piemirsuši izmest. Es nesaprotu vai tiešām esmu pārāk vājus mājienus devis, ka man te jau ir apnicis?

OMG! Šādu negaisu sen neesmu redzējis. Sēžu piektajā stāvā krastmalā un skatos uz zibeņiem, lietus šaltīm, klausos pērkonu un priecājos! Mēs pat noskaņojumam esam izslēguši kabinetā visas gaismas.

Cerams, ka uz darba laika beigām viņš būs nedaudz pierimis...

Nedēļas nogali pavadīju Varšavā. Ceļš ar busu ir apmēram 11 stundu garš un stūrēja mums Čufs, kamēr pārējie stresoja, dzēra aliņu vai vienkārši gulēja. Tai galā jutos visai labi. Mazliet ietusēju un šo to nopirku par turienes lētajām cenām. Tas arī bija ceļojuma mērķis.

Atpakaļceļā trāpījām uz leišu robežpatruļu. Izrādījās, ka mana pase ir pārāk veca parauga un, lai arī derīguma termiņš vēl nav iztecējis, braukāšanai esot nederīga. Kā tur bija tas teksts? "Nu chto Janis? Arestujem tjebja, i v padval posadjim..." Onkām bija humora izjūta un mazliet pasmējušies mēs devāmies tālāk uz mājām.

Secinājumi ir tādi, ka varētu pabraukāties vēl mazliet. Tikai brauciena ilgumam jābūt mazliet proporcionālākam ar pavadīto laiku ceļā. Tas ir - vajadzēja paņemt vēl kādu dienu un pablandīties pa turieni ilgāk.

Mēroju ceļu uz darbu savā hordas kreklā, te pēkšņi pamanīju, ka barinš ar urlēniem parciņā uz viņu noskatās tādām aizdomu un naida pilnām acīm. Laikam alīši. Būtu man healers līdzi, kā viņiem neveiktos!

Sūds, ir pus desmit vakarā un es vēl esmu darbā. Lai tikai man rīt kāds pamēģina piesieties par to ka es no rīta (visticamākais) būšu aizgulējies!

Un vispār jāmaina darbs. Es te neko nopietnu nedaru, es neko nopietnu negribu darīt un arī alga tūliņ paliks sasodīti nenopietna.

Es skatos apkārt un man nepatīk tas ko es redzu. Cilvēki ir nobijušies un izbesījušies. Daži ir ierāvušies sevī, daži ir paralizēti, bet citi metās bēgt. Katrs trešais man saka, ka sūdi būs vairs tikai lielāki, ka vērst par labu neko nav iespējams un ka vienīgā izeja ir pamest valsti kamēr vēl var. Dārgie pilsoņi, sist jūs un slānīt ar sūdainu mietu kamēr jūs atdosiet galus un beigsiet piesārņot ēteru ar negatīvismu vai arī iemācīsieties reiz valdīt pār savu dzīvi. Krīze jau sen bija vajadzīga, lai mēs pavērtu acis un padomātu vai nevaram dzīvot savādāk.

Bet nu mazliet pārdomu rosināšanai daži apsvērumi:

Kas rada krīzi?
- Tas ka mēs ejam uz darbu nevis ejam strādāt. Neliedzies, es zinu, ka tu tāpat kā es grēko šai punktā. Ja mēs nestrādājam ar normālu atdevi, tad mēs tikai nosūcam kā dēles naudu no tiem kas strādā. Ja mūs neinteresē tas ko mēs daram, tad rezultāts ir sūds. Ja mēs tādi esam pietiekami, tad mēs konkrēti nepalīdzam ekonimikai. Ja mēs tādi esam pie vadības, mēs sadiršam visu sistēmu.
- Tas ka mēs pērkam vairāk kā radam. Sākumā man ir dzīvoklis, kuru esmu nopircis par sertifikātiem. Es dzīvokli pārdodu pēterim, kurš paņem kredītu un nopērku sev bembi. Kāds ir iznākums? Iznākums ir iekšējais parāds, importēts bembis, nulle exporta un nulle pievienotās vērtības. Mēs nozāģējam baļķi, pārdodam Zviedriem, Zviedri viņu pārstrādā, mēs pērkam skapjus. Kāds ir iznākums? Zviedri nav tērējuši savus resursus, bet ir uz mūsu rēķina labi nopelnījuši.
- Bailes rada krīzi. Tā vietā, lai darbotos un tādējādi pārvarētu ekonomisko atslābumu mēs ieraujamies kaktiņā un piespiežam pie krūtīm savu latu. Nu bet ja tu ar to latu neaiziesi apgriezt matus, tad friziere nevarēs nopelnīt un nopirkt bulciņu, kā rezultātā konditore nevarēs pasaukt Vaņku, lai viņš viņai salabo krānu kurš jau sen tek. Vaņkam nebūs lata par ko nopirkt no bodes cigaretes un tā tas aplis iet - nevienam nav naudas un visiem ir sūdīgi.

Kas palīdz pret krīzi?
- Darīt nevis īdēt. Tu esi izsalcis, bet nav darba, lai nopirktu paiku? Nu tad pie velna, sāc auzdzēt kartupeļus - būs tev gan darbs, gan ko ēst. Piemērs, protams, tups, bet ir tik daudz lietas ko mēs varam darīt paši - vajag tikai sākt. Nauda ir tikai starpposms, tas ir mūsu darbs un pūliņi ko mēs mainam pret citu cilvēku darbu un pūliņiem.
- Pozitīvisms. Mēs sen zinam ka viss ir relatīvs. Mūsu garastāvokli nosaka mūsu apmierinātība ar sevi un apkārtējiem. Ja es nejūtos sliktāk kā iepriekš, tad es nedzīvoju sliktāk kā iepriekš. Tātad krīzes nav. Savukārt ja es pārspriežu krīzi un dalos žēlabās ar pārējiem, tad viņa pēkšņi nez no kurienes izaug un paliek pavisam reāla.

Es varētu tā vēl igli un dikti, bet man ir ieteikums:

Tici sev. Ieklausies padomā. Turies kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem. Ņem lāpstu un roc!

Bet vispār vari arī tīties ka tiec. Ja tu kopā ar manīm negribi padarīt šo valsti par jaukāku vietu uz pasaules, man tevi te nevajag.

http://kirils.com/?read=553 (uztvert kā joku)

Formulu 1 neskatos, hokejam sekoju līdzi ļoti pavirši, bet ir vienas sacīkstes, kuras vēroju jau vairāk kā piecus gadus. Tā ir cīņa starp grafisko karšu izstrādātājiem. Vairs tādi ir palikuši tikai divi Nvidia un ATI. Es fanoju par sarkano komandu (ATI), jo viņi spēlē tīrāku spēli.

Cik gan zinu, visi parējie geeki man apkārt fano par zaļo komandu (Nvidia). Kāpēc? Laikam tāpēc, ka viņi neseko līdzi spēlei, bet tikai uzmet paviršu aci rezultātam. Bet es pastāstīšu nelielu stāstiņu.

Kopš sen seniem laikiem ATI un Nvidia cīnījās diezgan līdzīgi. Taču reiz MikroMīkstais uzsāka darbu pie Vistas un kopā ar šo operētājsistēmu tika veidots jauns grafiskais aplikāciju programmēšanas interfeiss DirectX 10. Tā bija radikāla atkāpe ne ierastā un paredzēja kaudzi ar jaunām fīčām. Sarkanā komanda ATI cītīgi visu šo fīču atbalstu implementēja savos produktos, bet Nvidia kā tāds mazs bērs stampājās apkārt un atsacījās darīt to un šito. Rezultātā 2007.gada sākumā iznāca Vindows Vista, kuras sastāvā bija smagi apgraizīts DirectX 10 un tai pat laikā abas grafisko karšu ražotājkomandas laida klajā savus jaunos produktus - Nvidia GeForce 8800 GTX un ATI Radeon 2900XT. Nvidia piedāvājums, protams, sasita ATI piedāvājumu lupatās ātrdarbības jomā, jo ATI kartes bija taisītas rēķinoties ar pilno DirectX 10 specifikāciju (tādējādi notērējot izstrādes laiku un sabliežot grafiskās kartes procesorā tonnu lieku tranzistoru, kuru vietā varēja sakrāmēt kaut ko lietderīgāku). Visi Nvidias fani svinēja uzvaru, bet tas bija tikai negodīgi izcīnīts slavas zibsnis. Nāca laiks un izrādījās, ka ATI kartes mierīgi atslogo kompja centrālo procesoru uz sevīm uzņemoties visu filmu dekodēšanas darbu, kur pretī Nvidias kartes ne uz ko tādu nebija spējīgas. ATI kartes bez problēmām varēja saslēgt ar HDMI standartam atbilstošiem televizoriem un projektoriem, kamēr Nvidia čakarējās ar kaut kādiem apkārtceļiem. MikroMīkstais izlaida DirectX 10.1 versiju, kas bija standartizētāka par iepriekšējo apgraizīto un ATI jau atkal to uzreiz spēja atbalstīt, kamēr Nvidiai vēl nav nevienas grafiskās kartes, kas to atbalsta. Tad vēl Nvidia pamanījās pieļaut kaut kādu smagu kļūdu karšu izstrādē, kā rezultātā no slēgāšanas iekšā/ārā liela daļa Nvidia karšu pēc gada vai diviem vienkārši nobeidzas (tas gan labāk manāms portatīvājiem). Plus tam visam Nvidia ieteicamo grafisko karšu pārdošanas cenu nosaka ļoti tuvu grafisko procesoru cenai, kurus viņus taisa, līdz ar to pārtirgotāji un tie kas faktiski saliek kartes kopā ne sūda nenopelna. Kā arī nākotne neizskatās cerīga, jo Windows 7 sastāvā esošajam DirectX 11 ATI jau ir izlaiduši draiverus un solās, ka savietojamas grafiskās kartes būs ārā jau šoruden, kamē Nvidia plāta rokas.

Pie kā tas ir novedis? Varbūt kaimiņš Ļoša arī rīt nopirks savam kompin GeForce, jo visi taču zin, ka GeFroci ir krutāki par Radeoniem. Es nepirkšu. Tāpat arī nepirks lielie pārtirgotāji, jo priekš viņiem Nvidia grafiskās kartes ir tikai galvassāpes ar savu nesavietojamību, ar savu lielo nobeigšanās koeficientu, ar to ka ne sūda uz tām kartēm nevar nopelnīt un ar to ka pati Nvidia neatzīst nevienu no šīm problēmām. Dell jau šodien ir klusītēm un bez ceremonijām izvācis savā saitā Nvidias kartes no visiem saviem piedāvātajiem datoriem. Nešaubos, ka citi lieltirgotāji sekos. Nvidia ir mirusi. Payback is a bitch.

Nākošreiz kad sanāks iet lejā gar mūsu darba adminiem, varēšu iesmiet sejā tiem Nvidias mīlētājiem! :P