Tome of Memories

Šodien pāršķirojām ofisā papīrus un ko mēs tur atradām? Manu kimono ar visu orandžo (nosing spesial) jostu. Labi, ka tas kimono ir palicis darbā pirms iešanas uz treniņu nevis pamests pēc atgriešanās no turienes...

Kad es pēdējo reizi apmeklēju trenniņus? Vairāk kā gads būs pagājis.

Es par politiku neinteresējos, bet dažreiz politika man pati uzkrīt uz galvas (piemēram, kā kolēģu atsūtīts prikols e-pastā). Šeit ir viens no pēdējiem - http://www.db.lv/4/a/2009/05/20/Par_kefira_dzershanu_uz_ie

Kmon, kā var izdomāt klasificēt kefīru kā alkoholisku dzērienu?

Esmu nolēmis, ka sākot ar šo dienu ieviesīšu plusiņu/mīnusiņu sistēmu politisko spēku trakošanai. Procedūra vienkārša. Pirmais solis ir netīšām uzdurties kādam rakstam, kas apskata kādu politisku lēmumu/ierosinājumu. Otrais solis ir atrast atbildīgo. Trešais solis ir izdomāt vai šis lēmums man šķiet pareizs (+1), kreiss (-1) vai man nav viedokļa (0). Tātad šodienas aktuālais saraksts:
* JL (-1)

PS: Man ir melna aizdoma, ka plusos diez vai kāds tiks :P

Pirms vieniem neaizgāju pusdienās, jo bija jābūt vienā pusstundīgā sanāksmē. Domāju, ka aiziešu pēc tam. Ap diviem sanāksme vēl nebija beigusies, ap trijiem es jau biju ļoti naidīgi noskaņots un nespēju saprast ko var vāvuļot tukšu, tuvojoties četriem es vienkārši sēdēju un apātiski lūkojos griestos neklausoties kas vispār tiek runāts. Tagad es esmu savā kabinetā un tie ir kolēģi kas neliek mierā ar saviem jautājumiem - kas es izziņu birojs vai?. Rrrr... es eju ēst!

Citi beerni sestdienaa speeleejas un apciemo viens otru. Ko daru es? Roku labaakas naakotnes vaardaa.

Man nepatiik rakt. Cik vien sevi atceros, es vienmeer esmu dalju no sava laika pavadiijis kaut ko straadaajot ar teevu. Taada sajuuta, ka tas nekad nebeigsies. Vieniigais mierinaajums ir taads, ka roku sev nevis Sasham. Kas zin, varbuut tomeer labie laiki vienreiz pienaaks un arii es katru sestdienu vareeshu netrauceeti suukt alinju izraktajaa bedree.

Esmu atgriezies no laukiem. Pretēji paredzētajam es pat nepaspēju galīgi nogarlaikoties. Labā ziņa tāda, ka odi nebija pamodušies. Sliktā tāda, ka ķirzakas nebija pamodušās (man patika skatīties kādreiz kā viņas uz akmeņiem sauļojas). Noderīgā ziņa tāda, ka sarunāju ar foršajiem kaimiņiem, ka varēšu izmantot viņu pieeju pie ezera (Jumurdas ezers laikam viņš skaitās), ja kādreiz sadomāšu pa vasaru atpūsties laukos. Tur tā forši viss sakārtots - var peldēties, bet nez vai tur zivis dzīvo.

Plus vai no tā gaisa, vai tā ka labi izgulējos, bet enerģijas līmenis asinīs pārsniedz ierasto normu.

No nākamā mēneša sākšu apmeklēt darbu mazliet biežāk. Ko es tur darīšu? Velns viņu zin. Es nesaprotu kāpēc es šais krīzes apstākļos neesmu no turienes izmests vēl. Vai tad visiem vēl nav skaidrs, ka mans strādāt motivācijas līmenis vairs neatrodas skaitļu ass pozitīvajā daļā?

Apnicis tas ir. Man liekas, ka tas ir līdzīgi kā ar WoW. Vajag jaunu patchu, vajag kādu jaunu izaicinājumu. Tagad gan jādodas ēst cepumi un dzert tēja.

Piektdien priecīgs par darba nedēļas beigām atnācu mājās, iesēdos savā ērtajā krēslā un izvilku no kabatas visus liekos krāmus - maku, telefonu, darba kabineta atslēgu, mājas atslēgas...

DARBA KABINETA ATSLEEGU?!?!! Ot, sūds.

Tas gan bija slikti, ka savā izklaidībā nenodevu viņu sargam. Rezultātā šodien, ne tikai nevarēju gulēt līdz vieniem kā man tas pirmdienās ierasts, bet bija jābūt darbā īpaši agri (pirms visiem pārējiem kolēģiem).

Un kas par to ir sakāms amīšiem?

"I've said it before, and I'll probably say it many times again: this is total bullcrap. These regulations are absurd - the single, solitary, and only reason the EU is going after Microsoft is to slap the US in the face. Unfortunately, our government is apparently afraid to step up to the EU and put a stop to this nonsense. We just sit here and take it again and again - and when the EU gets tired of abusing Microsoft, they will turn their attention to other American companies. They've already started in on Intel and Apple (though they may have a legit case against Intel, but it should properly be resolved here in the US, since it is an AMD v Intel case). Pretty soon, they'll go after other American giants (Google, Dell, IBM, etc)."

Ir, protams, arī  pozitīvi komenti, taču kopskats liecina, ka EU = EVIL. Kaut kā mani tas priecē...

Nupat rakstot ceturkšņa atskaiti cītīgi visur paraugā iemainīju savu vārdu, tad iekļikāju fonta lauciņā, lai vienādotu fontus, un piespiedu burtu "J". Liels bija mans izbrīns, kad viņš automātiski neatrada ierakstu Jānis Sprukts... Un tad es sapratu, ka tas, kas man patiesībā ir vajadzīgs, ir Times New Roman, kurš parādās tiklīdz uzspiež "T".

Tas man atgādināja citu gadījumu, kad galīgi vēlā vakarā ejot no darba mājās uzspiedu Ctrl+Alt+F4 un, kad ar "U" nesanāca viņam iestāstīt, ka jāslēdzas ārā, ņēmu un ar pirkstu iebakstīju ekrānā uz to sasodīto SHUTDOWN pogu. Tovakar pagāja sekundes četras, lai es saprastu, ka efekta nav tikai tāpēc, ka tas laikam bija jādara ar peli nevis pirkstu ekrānā (CRT pietam)...

Morāle? Nu mēs, datoristi, par tiem lietotājiem reizēm ņirgājamies, bet pašu izgājieni nereti ir pat trīskārt blondāki... EOF

Apgalvojums: šo filmu, manuprāt, būtu vērts aiziet noskatīties!

Informācija: te var dabūt atsauksmi un filmas lapu...

Ieteikums: tikai neņemiet līdzi vēsturniekus vai rekonstruktorus! :)

Kur ir palicis tas foršais termoss, kuru man uzdāvināja ziemsvētkos? Kāpēc es viņu nevaru atrast? Kur lai es tagad ietaisu sev vakara tēju?

The sad panda mood is upon me now...

Šodien tādi vairāki notikumi, ka gribējās ieblogot. Sarakstīju, paskatījos kā sanācis, mazliet padomāju... un izdomāju, ka labāk tomēr nē.

Padomāju vēl mazliet un nonācu pie secinājuma, ka neatbalstu blogošanu gadījumos, kad gribas:
1) pažēloties (jo kāpēc citiem uzdzīt sūdīgu garastāvokli)
2) palielīties (jo nav stils)
3) vienkārši kādam izstāstīt (jo parasti tādas lietas labāk ne tik publiski)

protams, pasaulē paliek vēl 100 iemesli, kuru dēļ ieblogot manā skatījumā ir ļoti ok...

Es reālajā dzīvē esmu:

Human Paladin Humans tend to be the ones in the middle. Not as sexy as the Night Elves; not as stumpy as the dwarves or gnomes. As a human, you pretty much go with the flow of things. As a paladin, you like to see that everyone is safe - including yourself. Still an important part of any group, if you get overshadowed, you can always refuse to give them your blessing. Find out your real-life WoW race and class at QuizGalaxy.com

A kas esi Tu?

Kad uz Jāņiem braucot zem alus nastas saplīsa riepa un nevarēja nevienu nostopēt, radās šī zīme. Rezultāts bija pārsteidzoši labs un gandrīz momentāni apstājās viena mašīna, kuras šoferis zīmi nodēvēja par 'ļoti uzrunājošu'.

1) Ir 9th edition boxis
2) Esmu sarunājis, ka vadu draftus, dodu rezultātus Aldim un viņš reportē
3) Man patīk, kā 1 un 2 punkts līmējas kopā

No viena 9th boxa sanāk tikai viens drafts, tamdēļ domājams procedūra varētu būt tāda, ka maksājam 7 Ls, spēlējam, beigās sadalam rāres un foilus. Bet papildus tam katrs dabū 1 buusteri, bet 1-3 vieta divus...

Information is not knowledge, knowledge is not wisdom, and wisdom is not foresight. Each grows out of the other and we need them all.

Arthur C Clarke

Look a magnificent mushroom cloud in the sky!

In the afternoon of birds pecking at food in an alley,
Touching the grass under the sunlight streaming through the leaves,
I’ll talk with you

See, on the lunch bench a dream blossoms
Carry the sound of the waves in your heart
Sink your blues
Stretch a bridge to tomorrow

The afternoon, born on the day of the sunlight streaming through the leaves
The dream I nurtured on a lunch bench…

(Paranoia Agent OST - Dream Island)

Interesanta tieksme - runāt, stāstīt, klāstīt, dzejot... Tas man patīk. Taču visam vienmēr ir gals. Sarunbiedram apnicis klausīties, vai neinteresē temats, jeb īsti negribas iedziļināties un atbildēt. Bet varbūt pašam vairs nav ko teikt, varbūt nav pārliecības par pateikto, varbūt negribas izstāstīt par daudz, lai nesāpinātu vai lai nepārslogotu domas. Iemeslu kāpēc paklusēt ir tieši tik pat daudz, kā iemeslu turpināt runāt.

Tādēļ pameditēšu šodien es pie atziņas, ka dažreiz klusumā var rast mieru, burvību un laimi, bet nezināšanā apskaidrību un spēku. Paldies par uzmanību - es aizveros.

PS: Varbūt kāds saskata kādu zemtekstu? Te tādu nav.

Sen jau nēesmu tā vienkārši sēdējis mežciemā savās mājās. Spīd iekšā manā verandas istabā mīlīga saulīte, vējš brāzmām skrien no viena loga uz otru, skan mūzika, kas slīd pār dvēseli, kā arkls pār lauku un monitorā spēlējas gaismiņas. Nāk atmiņas, pārdomas, jūtas un vīzijas. Aizveru acis un padodos...

Vairs neatrodos vis Rīgā, bet gan kādā kalnā kurzemes augstienē. Mati man gari un sirmi balti - arī bārda izagusi. Tā jau ne veranda, bet torņistaba ar skatu uz visām četrām debess pusēm. Pa vidu smags apaļš ozolkoka galds. Monitorā spēlīgo gaismiņu vietā kamīnā jautri lēkā uguntiņas. Pieeju pie loga un pārlaižu skatu pār plašajām tālēm - es gaidu ciemiņus. Viss izmainījies, bet mūzika gan skan kā skanējusi...

Vai tās būs MTG kārtis ko spēlēsim, jeb varbūt ripināsim savādus kauliņus un kā debesu sargi cīnīsimies pret dēmonu ordām, jeb vienkārši runāsimies... Varbūt suši? Un vēl jau ir arī ūdenspīpe...

Nē, tā nav vientulība. Tas ir meditatīvs miers pirms smilšu vētras smilšu kastē, tas ir laiks, kas cilvēkam vajadzīgs pabūšanai vienatnē - es nekad nebūšu viens!