Tome of Memories - Ko Tu esi mācījies no krīzes?

Es skatos apkārt un man nepatīk tas ko es redzu. Cilvēki ir nobijušies un izbesījušies. Daži ir ierāvušies sevī, daži ir paralizēti, bet citi metās bēgt. Katrs trešais man saka, ka sūdi būs vairs tikai lielāki, ka vērst par labu neko nav iespējams un ka vienīgā izeja ir pamest valsti kamēr vēl var. Dārgie pilsoņi, sist jūs un slānīt ar sūdainu mietu kamēr jūs atdosiet galus un beigsiet piesārņot ēteru ar negatīvismu vai arī iemācīsieties reiz valdīt pār savu dzīvi. Krīze jau sen bija vajadzīga, lai mēs pavērtu acis un padomātu vai nevaram dzīvot savādāk.

Bet nu mazliet pārdomu rosināšanai daži apsvērumi:

Kas rada krīzi?
- Tas ka mēs ejam uz darbu nevis ejam strādāt. Neliedzies, es zinu, ka tu tāpat kā es grēko šai punktā. Ja mēs nestrādājam ar normālu atdevi, tad mēs tikai nosūcam kā dēles naudu no tiem kas strādā. Ja mūs neinteresē tas ko mēs daram, tad rezultāts ir sūds. Ja mēs tādi esam pietiekami, tad mēs konkrēti nepalīdzam ekonimikai. Ja mēs tādi esam pie vadības, mēs sadiršam visu sistēmu.
- Tas ka mēs pērkam vairāk kā radam. Sākumā man ir dzīvoklis, kuru esmu nopircis par sertifikātiem. Es dzīvokli pārdodu pēterim, kurš paņem kredītu un nopērku sev bembi. Kāds ir iznākums? Iznākums ir iekšējais parāds, importēts bembis, nulle exporta un nulle pievienotās vērtības. Mēs nozāģējam baļķi, pārdodam Zviedriem, Zviedri viņu pārstrādā, mēs pērkam skapjus. Kāds ir iznākums? Zviedri nav tērējuši savus resursus, bet ir uz mūsu rēķina labi nopelnījuši.
- Bailes rada krīzi. Tā vietā, lai darbotos un tādējādi pārvarētu ekonomisko atslābumu mēs ieraujamies kaktiņā un piespiežam pie krūtīm savu latu. Nu bet ja tu ar to latu neaiziesi apgriezt matus, tad friziere nevarēs nopelnīt un nopirkt bulciņu, kā rezultātā konditore nevarēs pasaukt Vaņku, lai viņš viņai salabo krānu kurš jau sen tek. Vaņkam nebūs lata par ko nopirkt no bodes cigaretes un tā tas aplis iet - nevienam nav naudas un visiem ir sūdīgi.

Kas palīdz pret krīzi?
- Darīt nevis īdēt. Tu esi izsalcis, bet nav darba, lai nopirktu paiku? Nu tad pie velna, sāc auzdzēt kartupeļus - būs tev gan darbs, gan ko ēst. Piemērs, protams, tups, bet ir tik daudz lietas ko mēs varam darīt paši - vajag tikai sākt. Nauda ir tikai starpposms, tas ir mūsu darbs un pūliņi ko mēs mainam pret citu cilvēku darbu un pūliņiem.
- Pozitīvisms. Mēs sen zinam ka viss ir relatīvs. Mūsu garastāvokli nosaka mūsu apmierinātība ar sevi un apkārtējiem. Ja es nejūtos sliktāk kā iepriekš, tad es nedzīvoju sliktāk kā iepriekš. Tātad krīzes nav. Savukārt ja es pārspriežu krīzi un dalos žēlabās ar pārējiem, tad viņa pēkšņi nez no kurienes izaug un paliek pavisam reāla.

Es varētu tā vēl igli un dikti, bet man ir ieteikums:

Tici sev. Ieklausies padomā. Turies kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem. Ņem lāpstu un roc!

Bet vispār vari arī tīties ka tiec. Ja tu kopā ar manīm negribi padarīt šo valsti par jaukāku vietu uz pasaules, man tevi te nevajag.