Ir divi varianti- domāt par savām izjūtām, cist, cist tik stipri, ka "beigās" nostrādā kāds slēpts pāšaizsardzības mehānisms, kas izsit visus drošinātājus, kas vada šīs sāpīgās domas, domas par viņu... Un būs miers, vismaz uz laiku... Bet impulsam jābūt milzīgam...
Otrs ir mesties kaut kur nezināmajā ar galvu iekšā, pazaudēt sevi apzinoties to, ka varbūt vis, ko tu esi izjutusi ir bijis tikai sapnis... Un kad tu spēsi noliegt savas jūtas, aizmirst, tu kļūsi tik nožēlojams pats sev...
KAs veido cilvēku un visu kas tam apkārt, kā ne izjūtas...?

(Reply to this) (Thread)

pazaudeejusi sevi esmu jau sen. tur vairs nekaa. bet var jau meeginaat. lai nu kaa, s jau saku,man slikts gariigais ir arii bez/ar vinju. tas ir tikai tads bonuss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

There must be something!

(Reply to this) (Parent)