| |
[Oct. 10th, 2004|04:29 pm] |
| [ | mood |
| | sarezgiits | ] |
| [ | music |
| | Radiohead - karma police | ] |
lietas,kas man liekas miiljas? bucha uz veedera, teeja veelu naktii, apskaaviens no aizmugures, kaa mees viens otram ziimeejam sirsninjas ar nagu laku uz peedas..
bet tagad tas viss ir cauri. nee,nepaarporti,depresiivs gariigais man ir bijis visu laiku,arii kad tu man veel biji. tagad,kad tevis vairs nav,vnk paraadiijies jauns tukshums. nekas iipahshs. tikai kaarteejais tukshums. un kaarteejaas asinis. bet tu nepaardziivo, s esmu iela meitene un labi tureeshos.
p.s. man nekad nav paticis sniegs vairaak par shodienu. ziema ar rudens smarzhu. sniegs ar veeja elpu. eksisteeshana ar naaves garshu.. |
|
|
| Comments: |
Ir divi varianti- domāt par savām izjūtām, cist, cist tik stipri, ka "beigās" nostrādā kāds slēpts pāšaizsardzības mehānisms, kas izsit visus drošinātājus, kas vada šīs sāpīgās domas, domas par viņu... Un būs miers, vismaz uz laiku... Bet impulsam jābūt milzīgam...
Otrs ir mesties kaut kur nezināmajā ar galvu iekšā, pazaudēt sevi apzinoties to, ka varbūt vis, ko tu esi izjutusi ir bijis tikai sapnis... Un kad tu spēsi noliegt savas jūtas, aizmirst, tu kļūsi tik nožēlojams pats sev...
KAs veido cilvēku un visu kas tam apkārt, kā ne izjūtas...?
pazaudeejusi sevi esmu jau sen. tur vairs nekaa. bet var jau meeginaat. lai nu kaa, s jau saku,man slikts gariigais ir arii bez/ar vinju. tas ir tikai tads bonuss.
p.s. ir arii 3ais variants - atrast kaadu vietaa :)) bet tas ir tik smiekliigi,ka man nav vairs laadziigu komentuko teikt tad nodoshos nu savam aicinaajumam - eksisteet, izskrieshu aaraa basaam kaajaam pa nesen uzsnigusho un gandriiz jau izkusuho sniegu.
Pirmais variants ietvēra sevī arī šo iespēju! | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}