|
Oct. 10th, 2004|05:01 pm |
Ir divi varianti- domāt par savām izjūtām, cist, cist tik stipri, ka "beigās" nostrādā kāds slēpts pāšaizsardzības mehānisms, kas izsit visus drošinātājus, kas vada šīs sāpīgās domas, domas par viņu... Un būs miers, vismaz uz laiku... Bet impulsam jābūt milzīgam... Otrs ir mesties kaut kur nezināmajā ar galvu iekšā, pazaudēt sevi apzinoties to, ka varbūt vis, ko tu esi izjutusi ir bijis tikai sapnis... Un kad tu spēsi noliegt savas jūtas, aizmirst, tu kļūsi tik nožēlojams pats sev... KAs veido cilvēku un visu kas tam apkārt, kā ne izjūtas...?
|
|