Dzimusi Brīvībai

Braucot uz darbu, nācās lēnām čunčināties garām avārijai pie Dienvidu tilta tieši pretī pieturai pie Sahāras stūra veikala. Kāds kārtējais neapzinīgais gājējs, ignorējot da jebkādus noteikumus, laikam ir tik ļoti steidzies uz sabiedrisko transportu, ka to notriecis maršruta taksometrs. Rezultāts letāls.

Bet pats štruntīgākais ir tas, ka man šim letālajam gadījumam nācās uzmanīgi apbraukt.

Citreiz varbūt es tik ļoti nenoskurinātos, bet šobrīd šķiet, ka pilnīgi visas manas maņas ir tūkstoškārt saasinājušās.

Skumji, ka gājēji aizvien dzīvo ar apziņu - ja es redzu visus, tad arī mani šie visi redz. Apsēdināt šos gudrīšus pie stūres, lai saprot, cik laba redzamība ir šoferiem.

Tagad noteikti šī gājēja radi ar pārgrieztām sejām runās par distances un sazin kā vēl tur neievērošanu, bet kā gan šajā brīdī jūtas mikriņa šoferis? Vai tiešām ir tik maz gājēju pāreju, pie kam, ja ņem vērā, ka turpat blakus, burtiski 100 metru attālumā bija luksofora regulēts krustojums.

Ai, svsc, respektīvi.