Dzimusi Brīvībai

Būsim mēģināt atgriezties virtuālajā pasaulē ar pirmo ierakstu.

Vai tiešām ir laiks atdzimt? Ej nu sazin - tad jau laiks rādīs, kā lietas iegrozīsies :)

Kas ir tās lietas, kas liek man sajusties labi? Kas ļauj man doties vakarpusē sust ar tādu makten labi padarīta darba sajūtu?
Pele jau kādu laika sprīdi aktīvi izsapņo sev aktuālās būšanas un nebūšanas - mammas izkarotās vannas putas noteikti miedziņu padara daudz saldāku un dziļāku...
Kaķene, izkarojusi savu vietu zem saules, tirina ūsas un ņerkst...
Bet es? Atgriezusies šajā virtuālajā pasaulē, ķemmēju dienasgrāmatas, mēģinot gūt kaut aptuvenu nojausmu, ko te iedrukāt, bet viss, kas iešaujas prātā - esmu notrulinājusies.
Bet, ja atgriežos pie tās šāvakara tēmas par neko - par to, kas tad man šovakar ļautu doties pie miera ar tādu high sajūtu? Hmm, nu, ne jau tas, ka viss mājās daudz maz rullē, bet gan tas, ka pēc 2 gadu mitināšanās šajā ūķītī, esmu beidzot saņēmusies un pielikusi pie loga aizkarus! Ha! Šim varoņdarbam bija nepieciešami nieka 2 gadi ar astīti, kad varu sajusties par reālu varoni un ar izgāztu krūtažu pateikt "Skuju" pretējās deviņstāvenes lūriķiem - End of Show - un.. priekšskars krīt :) Fōrši :)
Bet no otras puses - iespējams, pat diezgan reāli, nevienam mūsu meiteņu tusiņš nemaz nav interesējis, un tomēr man labpatīk domāt, ka ar šo kādam/kādai/kādiem prieki ir beigušies :)
Ak, tik maz vajag tam patiesajam prieciņam - un štrunts par tiem gadiem, kas pagāja - galvenais, tak, rezultāts, vai ne? ;)

P.S.
Bet tā kā man it visā tīk meklēt dziļāku jēgu, tad.. Varbūt tas uz pārvākšanos? :)