lst

Ir diezgan šausminoši skatīties uz cilvēka dzīves modeli no malas paātrinājumā tā, ka tā izskatās bezjēdzīga. Mani tā spēle šausmināja tik ļoti, ka es darīju visu, lai mani simi nomirtu. Nomira tēvs, nomira dēls, bet māte kā nemira tā nemira. No depresijas nekustīgi stāvēja istabas vidū, raudāja, taisīja peļķes uz grīdas, no kā raudāja vēl vairāk, turklāt ik pa brīdim viņu apciemoja kaut kas līdzīgs vīra spokam, ko es izpratu kā personāža prātā jukšanu vai izmisīgu turēšanos pie atmiņām. Tā viņa man arī nenomira jo "(..) however depressed they become, they are unable to commit suicide because they are not programmed to do so." ©Wikipedia.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

wouw.
un kā panāci, ka tēvs un dēls nomirst?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, visādi tak viņi mira. Ātrākais un arī garlaicīgākais veids:

• Sapērkam daudz grillējamo aparātu


• Saliekam vienā telpā gar sienām


• Amerikāņu stilā, jē


• Liekam bērniņiem cept burgerus uz pilnu klapi


• Guntiņa!


• ???


• PROFIT!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā..baigā domāšana

(Reply to this) (Parent)

Es gan labprātāk uztaisu baigo pārtiju un galinu viesus utt. Savā laikā, kad simsi bija baisi piegriezušies, radīju ģimeni, kuru visu noslaktēju, atstājot tikai mazu puisīti (tipa little Timmy vai tamlīdzīgi), kas tad neko citu nedarīja, kā vien staigāja pa kapu kopiņām un raudāja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Timmy = true emo (-_\\\

(Reply to this) (Parent)