lst

ingmars87 @ 02:20 pm: Ir diezgan šausminoši skatīties uz cilvēka dzīves modeli no malas paātrinājumā tā, ka tā izskatās bezjēdzīga. Mani tā spēle šausmināja tik ļoti, ka es darīju visu, lai mani simi nomirtu. Nomira tēvs, nomira dēls, bet māte kā nemira tā nemira. No depresijas nekustīgi stāvēja istabas vidū, raudāja, taisīja peļķes uz grīdas, no kā raudāja vēl vairāk, turklāt ik pa brīdim viņu apciemoja kaut kas līdzīgs vīra spokam, ko es izpratu kā personāža prātā jukšanu vai izmisīgu turēšanos pie atmiņām. Tā viņa man arī nenomira jo "(..) however depressed they become, they are unable to commit suicide because they are not programmed to do so." ©Wikipedia.