Es bieži vien neadekvāti neizjūtu negatīvās emocijas tad, kad tām vajadzētu būt (skumjas/riebumu/bailes/whatever). Pieņemu, ka tā ir dabiska aizsargreakcija ar nolūku ļaut pieņemt loģiskus lēmums tādās situācijās. Bet laikam jau pilnībā atbrīvoties no šādas dabiskas reakcijas, tas ir, negatīvām emocijām, nevar un laikam tādēļ es mēdzu izjust negatīvas emocijas neadekvātos laikos, parasti, kad esmu viens. Piemēram, tagad es izjūtu izteiktas skumjas, lai gan man nav ne jausmas, kas varētu tās izsaukt.
Un es nezinu vai tas ir slikti vai labi, visa šī sistēma kopumā.
Current Mood: .sad.
Current Music: Robert Miles - Children
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es taados gadiijumos nevaru likties mieraa kameer neuzroku ceeloni.. bet tas laikam nav praatiigaakais, biezi sanaak sevi maaniit, jo iisto ceelonju var arii nebuut, vai varbuut tie ir norakti tik dzilji ka tiem nemaz klaat nevar tikt :)
(Reply to this) (Thread)
Es pat zinu cēloni. Vismaz nosacīti. Ok, es nevarētu konkrēti pateikt, par ko tieši šoreiz, bet es zinu, kādēļ vispār.
|
man jau liekas, ka vienmeer ir taa, kaa tam jaabuut. ar tevi. katram savaadaak.
(Reply to this) (Thread)