lst

Tie noteikti ir neīstie cilvēki, tev nepiemērotie cilvēki, jo es uzskatu, ka cilvēks, kamēr vien tam ir savs viedoklis, nevar būt garlaicīgs vai kādā citā veidā nepatīkams komunicēšanā. Visticamāk, ka neesi vēl atradis tādus cilvēkus, ar kuriem tev tiešām ir interesanti un ar kuriem runāt par tevi interesējošām tēmām.
Iespējams arī, ka pie vainas ir tas, ka esi salīdzinoši kluss. Vienā mirklī apnīk runāt. Man tā bija ar vienu draugu - viņš klausījās, bet es visu laiku runāju, galu galā pārtraucu ar viņu satikties, jo man šķita, ka esmu kāds āksts, ka tik visu laiku kaut ko stāstu, lai aizpildītu viņa laiku. Tagad satieku viņu tikai tad, kad sakrājas daudz kā, ko stāstīt un droši izklāstu viņam visas savas domas un izjūtas un, apbrīnojamā kārtā, viņš klausās tā, kā bija klausījies arī agrāk. Dažreiz klusums noder, lai izprastu cilvēku un tas pat uzlabo attiecības, bet dažreiz tas griežas ausīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, neīstie cilvēki, man nepiemērotie cilvēki. Rodas jautājums vai man vispār eksistē piemēroti cilvēki, vai man pašam nevajadzētu pacensties piemēroties cilvēkiem.
Un iemesls, kādēļ es daudz klusēju ir galvenokārt tādēļ, ka es bieži vien esmu nedzirdēts, pārklausīts un pārtraukts pusvārdā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, speak up! Nevajag runāt klusi, ja baidies būt pārklausīts, labāk kliedz tad! Es tev saku pilnīgi nopietni. Ja uzskati, ka tas cilvēks ir tā vērts, piemērojies, ja tas ir tikai bars ar bezviedokļa tukšpaurainiem mērkaķiem - nav vērts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēl man ir jātiek galā ar ieaudzinātām/ieaugušām bailēm, kas manu rīcību mēdz padarīt neloģisku.

(Reply to this) (Parent)