![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Iespējams arī, ka pie vainas ir tas, ka esi salīdzinoši kluss. Vienā mirklī apnīk runāt. Man tā bija ar vienu draugu - viņš klausījās, bet es visu laiku runāju, galu galā pārtraucu ar viņu satikties, jo man šķita, ka esmu kāds āksts, ka tik visu laiku kaut ko stāstu, lai aizpildītu viņa laiku. Tagad satieku viņu tikai tad, kad sakrājas daudz kā, ko stāstīt un droši izklāstu viņam visas savas domas un izjūtas un, apbrīnojamā kārtā, viņš klausās tā, kā bija klausījies arī agrāk. Dažreiz klusums noder, lai izprastu cilvēku un tas pat uzlabo attiecības, bet dažreiz tas griežas ausīs.