lst

Bet cilvēks nepiedod, bet aizmirst.

<a>

(Reply to this) (Thread)

Ne visi..
Daži arī piedod, bet neaizmirst; daži piedod un aizmirst; daži nepiedod un neaizmirst..

(Reply to this) (Parent)

Uz mani vairāk attiecas- piedod un neaizmirst. Es vairs neļaunojos, bet izvairīšos ar attiecīgo cilvēku nonākt tādās attiecībās, kurās iespējams situācijai atkārtoties.

(Reply to this) (Parent)

jā, jā
vismaz manā uztverē piedot arī nozīmē aizmirst.
un tā konkrēti aizmirst.
caurumi atmiņā :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad, ja es piedodu sev kādu darbību, tad es varētu tikpat labi to arī aizmirst?
kheh, doesn`t seem right to me..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man tas notiek gaužām automātiski. kaut kāda smadzeņu aizsargreakcija vai arī liekās info izmešana. es atceros tikai to, ar ko mokos, ko esmu piedevusi tik mīlīgi aizslīd eforiski uz neatgriešanos. parasti zili brīnumi, piem tīrot paskastīti, nākas konstatēt, ka 70% svarīgu vai nu tādu it kā paliekošu notikumu ir absolūti veiksmīgi izmesti. cilvēki, diemžēl arī. bet tieši tāpēc ir dienasgrāmata. :) lai pēc tam atcerētos un ierēkt. jo viss ir aizmirsies, viss ir piedots, vairs nepaliek ne rūgtuma piegaršas.. nekā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, tomēr ir vērts paturēt atmiņā to, ko kāds ir izdarījis, lai varētu laikus novērst vēstures atkārtošanos..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas gan. es sistemātiski pieļauju vienas un tās pašas kļūdas. bet tad gan šķiet vairāk ir aiz nepacietības un lielā optimisma. un tā pat vienmēr ir citādi. arī uz to skatos optimistiski - vēl nav tik daudz pieredzes, lai tās kļūdas beigtos. lai gan tas nav gudri, jā zinu. visgudrāk ir mācīties no citu kļūdām, vismaz tādos, izteikti biežos gadījumos, nevis visu izdzīvot uz savas ādas. citādi var sanākt neatgriezeniski

(Reply to this) (Parent)