lst

spirit @ 06:42 pm: man tas notiek gaužām automātiski. kaut kāda smadzeņu aizsargreakcija vai arī liekās info izmešana. es atceros tikai to, ar ko mokos, ko esmu piedevusi tik mīlīgi aizslīd eforiski uz neatgriešanos. parasti zili brīnumi, piem tīrot paskastīti, nākas konstatēt, ka 70% svarīgu vai nu tādu it kā paliekošu notikumu ir absolūti veiksmīgi izmesti. cilvēki, diemžēl arī. bet tieši tāpēc ir dienasgrāmata. :) lai pēc tam atcerētos un ierēkt. jo viss ir aizmirsies, viss ir piedots, vairs nepaliek ne rūgtuma piegaršas.. nekā.