Man laikam vajag kaut kādu anonīmo auto īpašnieku klubiņu, jo otrā diena kā auto īpašniekam un nervi netur. Gribas katras piecas minūtes skriet skatīties, kas notiek ar mašīnu. + Pa divām dienām jau kādus 40 eur esmu ielējusi bākā - labi, ka braucu tikai brīvdienās. Rīgā parkoties vispār ir kaut kāds pizģec. Nobrauc garām mājām - nav nevienas vietas. Noparkoju mašīnu blakus ielā, nāku uz mājām, un pēkšņi ideāla vieta ir nez kāpēc brīva, bet atpakaļ tak neskriesi (jo pēc cūcības likuma, braucot nākamoreiz tās vietas tur vairs nebūs). Parkošanās laikam arī ir vistizlākā lieta, autoskolā biju teicamnieks sievasmātē, jo tur viss pēc stabiņiem, pagiez sūri šitā, paskaties kur stabiņš, pagriez stūri tā un viss štokos, bet ja stāv divas reālas mašīnas, kuras var iebuktēt un noskrāpēt (+ ne smakas no stabiņiem), tad dūša papēžos un gribas sabrukt uz stūres raudot (ko protams nevar, jo tuļīt no aizmugures piebrauc tramvajs un sāk stirkšķināt).

Aiz bēdām dzeru vīnu.