Sen nebija gadījies būt stacijā piektdienas vakarā.
Īmo meitenes un reperi apmainas ar poh/nah laipnībām.
Ieģipsēta kāja ietīta plastmasas maisiņā.
Krievu tūristi ar somām, kas traucē visus, visvairāk jau pašus tūristus.
Dāma, kas ietinusies kažokādās, ar augst-nagl-papēžu kurpēm, steidzas uz vilcienu, maziem, maziem solīšiem, līdz paslīd un nostiepjas visā garumā uz dubļainās grīdas.
Par laimi tas, kas viņai bija mugurā jau bija beigts.

Tam kāpēc es tik ļoti pārdzīvoju savu nagu aplūšanu ir ļoti racionāls izskaidrojums.
Ir tādi seni teicieni kā:
„Dabūt savos nagos”
„Garnadzis”
Kas tā vien liek domāt, ka latvieši ir kādi nagu fetišisti.
Prof. L. tiesību vēsturē laipni izskaidroja, kāpēc tas tā.
Tāpēc, ka agrāk latviešiem esot bijis tā – kurš kaut kādai mantai uzliek nagus un pasaka, ka tā ir viņa, to arī dabū. Un lōģiski, ka tas, kam bija garāki nagi, savāca savā īpašumā visneiedomājamākās lietas.
Lūk tā.
Tāpēc man vajag garus nagus.

Dear Diary!

 Šodien biju bankā.
Vairs nekad negribi iet uz banku!
Jo:
1) man priekšā stāvēja onkulis, kuram visu laiku krita ārā protēzes,
2) man aizmugurē stāvēja tante, kura prašņāja vai kasierei brilles ir "plusi" vai "mīnusi" un beigu galā centās aizņemties tās pašas brilles, kaut kādas kvīts izlasīšanai. Atrodoties šādā atmosfērā pār mani nāca atklāsme, ka smieklu iekšā noturēšana var būt tīri fiziski sāpīga!


Psiholoģisko traumu nedaudz mazināju iegādājoties jaunus smirdkociņus un bindus. Ar bindiem neesmu staigājusi... kādus gadus deviņus - desmit, bet toreiz tik pat daudz maz normālus nevarēja dabūt. Smirdkociņi vispār vāks! Kaķis ir starā, nezinu ko viņi tur klāt liek, bet mincīts tā rīvējās pret kastītēm un vispār gaužām mīlīgs palika, tagad guļ atrubonā.