II.

Turpinu rakties.

Vera Renczi

1903. - vensviņuzinkurš
(Vienīgais, kas man šobrīd nāk prātā ir tas, ka viņas dzimšanas gada skaitļu summa ir 13 - šiki!)

Izpelnījusies manu cieņu un ievērību piešķirot Mulenrūžiskajai klišejai - mīlēt un tapt mīlētai, pavisam citu nozīmi!

Dzimusi diezgan turīgā ģimenē Rumānijā. Vecākiem bieži sagādājusi klapatas regulāri aizbēgot ar kādu no daudzajiem boifrendiem, kas nemaz nebija tik bieža parādība 20 gadsimta sākumā. Tā laika draugi novērojuši meitenē neparasti izteiktu patiku atrasties vīriešu uzmanības centrā, turklāt pati bijusi apveltīta ar greizsirdīgu dabu.
Viņas pirmais vīrs bija gados krietni vecāks uzņēmējs. Un kamēr vīrs gādīgi, no rīta līdz vakaram, pelnīja naudu savai jaunajai sievai un dēlam, Verai mājās bija daudz laika domāt un filozofēt. Kā gadījies, kā ne, viņa izdomāja, ka vīrs viņu krāpj. Tāpēc sazāļoja sava dārgā vīra vakariņas ar arsēnu un plašākai sabiedrībai paziņoja, ka vīrs viņu pametis.
Viņa aprecējās vēlreiz, taču par nelaimi, viņu piemeklēja tās pašas bažas, tas pats arsēns vakariņās un ļoti līdzīgs stāsts par notikušo.
Divas reizes uzkāpusi uz laulības grābekļa, Vera nolēma vairs nekad neprecēties, bet priecātiesa par dzīvi nododoties gadījuma sakariem.
Lai cik dīvaini arī tas nebūtu, viņas mīļākie pēc laika pazuda bez pēdām.
Protams cilvēkus šīs dīvainās pazušanas sāka interesēt. Un veicot Renczi kundzes mājas apskati policija vīna pagrabā atrada 32 glīši sakārtotus zārkus, kuros atradās miruši vīrieši dažādās sadalīšanās pakāpēs.
Policijā Vera Renczi atzinās 32 vīriešu noindēšanā ar arsēnu. Slepkavības viņa veikusi, ikreiz, kad radušās aizdomas par neuzticīmu vai gluži vienkārši kad vīrieši par viņu zaudējuši interesi.
Vēl Vera atzinās, ka viņai esot paticis sēdēt atpūtaskrēslā savu bijušo pielūdzēju ielenkumā.
Jāpiebilst, ka viņa noindēja arī savu dēlu, kurš netīšām vīna pagrabā uzgājis zārkus, sāka māmuļu šantažēt.