Manu krustvecāku kaķis ir ideāla čupakabra. Tāds maziņš, raibs, uzglūn no visiem stūriem, lec virsū ar matriksa cienīgiem lecieniem, skrāpējās, kož. No rīta pusaizmigusi, pārkarsusi (istabā bija ziemeļnieka eksistencei tik piemērotā +35 grādu temperatūra ^_^) vilkos uz vanasistabu un pusceļā atklāju, ka man ap kāju ir aptinusies organiskā kaķgetra, ieķērusies ar visiem nagiem un zobiem, labi ka nomodā biju tikai es nevis mani nervi. Tādu pašu kaķgetru, tikai ap roku, es dabūju arī stundu vēlāk, kad taustījos pēc sava telefona, kurš nez kāpēc atradās zem gultas. Un tad vēl pieļāvu milzīgu kļūdu palaižot to monstriņu zem segas, naivi cerot, ka viņa grib gulēt.
Īsāk sakot neizgulējos, tagad nāk miegs.