Mmmmmmmmm... šodien liekas, ka lidoju pāris centimetrus virs zemes. Tik burvīgs laiks...

Vakar BEIDZOT es tiku vaļā no tās uzkrātās enerģijas, tik forši izlēkājos, vēl mājās braucot dungoju Bob Marley - Get Up Stand Up.

Pāris stundas miega, un ap vieniem kātoju uz treniņu. Kā man pietrūks to lauku... cilvēki laikam neliksies mierā kamēr nebūs apbūvējuši pēdējo brīvo zemes pleķīti šajā valstī, bet tas jau nekas, ka kādam citam tiek nozagta laime. Dzenāt Gulbjus un dzērves pavasarī, dzīties pakaļ stirnām, vienkārši uzņemt enerģiju no tiem plašumiem.

Šodien gandrīz sabradājām irbes, kas bija ierakušās sniegā, vai nu ko viņas tur dara. Bet tas tāds sīkums.

Sniegs šķīst uz visām pusēm, -vīram tādas gaitas, tāda enerģija, es pēc pus stundas jau biju slapja, bet tāds prieks nēsāties pa tik dziļu sniegu... trenere nevarēja vien nopriecāties cik skaisti izskatoties. Rīt jāņem līdzi fotoaparāts un jāprasa kādam pafočēt un nofilmēt.

Bet es atkal esmu pārlaimīga, nez cik cilvēki man rīt aizrādīs, ka es starojot...