Pirmais sniegs

Baigi dīvaini, ka pirmais sniegs vienmēr patīk, bet visi nākamie krīt uz nerviem... gluži tā pat kā ar lietu, vienreiz salīt ir forši, bet katru dienu salīt... vairs nav forši.

Prieks, ka manas bailes ir apsnigušas un atkal ir iestājies nihilisms.

Pa rādio saklausīju jauku kandžas recepti - spirts, dezinfekcijas šķīdums un mēbeļu tīrītājs, kā lidz tam var aizdomāties. Lai gan mūsu iekšējie orgāni jau arī nav nekas cits kā unikāls interjers... bet mēbeļu tīrītājs...

Aizmirsu pateikt kā man patīk pulksteņu pārgriezšana, kad vēl var piedzīvot to, ka laiks uz vienu stundu apstājas...

Šodiens tā kārtīgi apsmadzeņoju tēmu par dzīvniekiem un cilvēkiem, galvenokārt jau -vīra ietekmē, pēc treniņa, vienkārši paskatoties uz viņu, sapratu, ka viņš ir uz mani apvainojies, un savu taisnību es viņam paskaidrot nevaru. Reizēm pilnīgi liekas, ka tās gudrības, ko es gribu samācīties, lai labākajā gadījumā kādu 50 gadu vecumā tiktu uz pasaules mēroga sacensībām, ir pilnīgākās muļķības, jo pašu svarīgāko jau es esmu iemācījusies - saprast bez vārdiem. Domu lasīšan ir tikai ļoti labas novērošanas spējas, ja to māk, tad cilvēku var nolasīt kā atvērtu grāmatu. Mēs esam pārāk iecentrēti uz vārdiem, mākam neizpaust emocijas vārdos, balsī, mīmikā, bet ir tūkstošiem citu sīkumu ko mēs vairs praktiski neizmantojam, bet tie vienkārši bļauj par to, kas notiek cilvēka galvā.