Vispār dīvaini, ka no pēdējā laikā kaut kā gribas būt ārpus mājas, kas rezultējas tajā, ka es atrodu, kur svi nodarbināt līdz kādiem 8-9 vakarā. Dīvaini tas ir tāpēc, ka agrāk biju cilvēks, kas konstanti čīkstēja par to, ka gribas ilgāk padzīvot mājās un bieži vien tas rezultējās visādu brīvdienu plānu atcelšanai, lai tikai pabūtu mājās. Sonedēļ agrāk par astoņiem mājās neesmu bijusi nevienu dienu (ienākt apmainīt somas neskaitās) un rīt uz Labudabu.

Bet vispār te jau īsti nav ko darīt. Īstā dzīve tā pat ir tur ārā.