Un man likās, ka ar sesiju visas manas rūpes beigsies... kā es aplauzos!
Vakar šņaukājoties, slaukot asinis no zvēra purna un apsverot visas tās jaunās problēmas, rūpes, sarežģījumus un pienākumus man radās jautājums - vai šī ir elle? Lai gan rokas man bija asiņainas, tā pat kā ūdens spainī un durvis, tomēr saprāta bals man priekšā teica, ka ellē ir dzudz vairāk asiņu kā no pārkaršanas rezultātā plīsušiem kapilāriem, turklāt vēl taču tik daudzas lietas var saiet dēlī. Galvenais ir domāt pozitīvi. Un tieši pie šīs domas zvērs izstiepa savu kaklu un iedeva man dikti asiņainu "buču". Dzīvnieki - viņiem viss ir tik vienkārši. Varbūt nezināšanā tiešām ir spēks...