Reizēm liekas, ka esmu nolādēta vai vismaz noskausta, bet tas, protams, būtu pārāk vienkārši.

Droši vien absolūta paradumu bulīmija un nez uzmācīga vēlme visu nelāgo novelt uz vienu parādību (ja šitā nebūtu, tad varētu dzīvot laimīgi lidz miršanas dienai, bet parasti tā nenotiek vietā nāk kaut kas cits un pēc tam vēl kaut kas cits un nekad nav gana labi).