Es biju kaut kāds pa pusei indiešu neaizskaramais cilvēku kremētājs, pa pusei eitanazētājs. Procedūra bija apmēram tāda, ka templī ir divas istabas, katrā ir rituālais sārts, bet katram cilvēkam ir divi ķermeņi - viens miris un viens vēl dzīvs (tas kurš vēlas mirt). Man vajadzēja aizdedzināt mirušā ķermeņa sārtu, un degšanas procesā nomira dzīvais ķermenis (tas kas blakus istabā).
Es, protams, visu sajaucu un vairākas reizes sadedzināju dzīvo ķermeni, līdz mans uzraugs izdomāja pārliecināties vai es zinu, ka jādedzina mirušais nevis dzīvais. Pamodos ar svilinošu "pizģec" sajūtu pakausī.