Organisms (vismaz manējais) ir kā kaut kāds laborotorijas ekipējums - viņam par visām varītēm vajag kalibrēties. Kamēr es cenšos vienkārši dzīvot un svešo ignorēt, viņš visu laiku skandina "wtf is this shit?!"
Ar miegu tā kā būtu tikuši galā - viena negulēta nakts, viena nogulēta diena un atkal mostos 06:30 tā it kā kāds būtu iebļāvis ausī (šogad tā pulksteņu griešanas padarīšan ir baigi ievilkusies, bet pāries). Ilgāk ies ar svešām smaržām. Reizēm liekas, ka bez savām hroniskajām iesnām vispār prātā sajuktu. Protams, nekas traks, bet traucējoši. (vistrakāk bija pēc morga apmeklējuma - vēl mēnešiem saodu līķa smaku citās smakās / smaržās. Tu cilvēks ieej bulciņbodē nopirkt gaļas pīrāgus, un deguns saka "jūti? tā neuzbāzīgā, bet nenoliedzmi eksistējošā smakas nots? tā ir visur!").

Un interneta pagaidām nepietrūkst (kamēr ir Victorian Farm un pārias The Office sezonas), vienīgi žēli, ka nekas no tā, ko klausos nesasniedz last.fm šņūūūūk!