Padomju laika cilvēki, interesanti radījumi, viņus piesaista rindas. Obligāti vajag paskatīties ko tur dod - a ja nu man arī vajag. Viņus nebiedē pat fakts, ka lielāko daļu rindas veido aizdomīga paskata jaunieši...
Šajā sakarā atcerējos Artava dzejoli.
(..)
Man māmiņa iemācīja
To, ko visi bērni prot:
"Kas ir, lūdzu, pēdējais?
Sakiet, lūdzu, - ko te dod?"
(..)
Nav bez dziesmas dziedāšanas,
Nav bez rindas dzīvošanas.
Rindā var vislabāk just:
Kamēr cilvēks dzīvs, viņs kust!