Pēdējā laikā izjūtu baigo empātiju pret tām datorspēlēm, kur kaut kāds mistisks varonis skrien un šauj/kapā visus smalkos gabaliņos (nu tur visādi RPG un FPS), jo liekas, ka man sanāk darīt tieši tā pat. Protams, ne jau tiešā nozīmē ( jo ir ļooooti maz sieviešu, kas sev izvēlas mass murderer karjeru). Atliek vien aiziet pie kāda pēc padoma, lai saņemtu kaut kādu quest(u) "aizej tur nezinkur, atnes to nezinko" stilā, un jebkura aprunāšanās ar cilvēku izvēršas asiņainā duelī par to, ko es esmu vai neesmu darījusi. Tā nu cilvēks turpini vien skriet no viena Rīgas gala uz otru, piegādājot apburtus spriedumus un kaldinot maģiskus atzinības rakstus (par ko, protams, neviens nemaksā!).

Jā, un ja rīt būs tik pat auksts laiks, es vilkšu šņorzābakus un biezo mēteli. Pietiek vilkt kleitiņas, garos svārkus, zandales un izlikties, ka ārā ir va-sa-rrrrr-aaaaa. +10 grādi ir un paliek +10 grādi kā ziemā tā vasarā.