Reizēm pamostas kaut kāds skolotājas gēns. Gribas kādu noķert aiz bizes un nodot visas savas zināšanas, lai nekas, ko es zinu neaizietu zudībā, bet iemantotu mūžīgu dzīvību... vai kaut kā tā.
Tikai pēdējos gados ir sanācis tapt citu pamācītai, mācītai un skolotai.
p.s. Redz ko es atradu.
|
Posted by: vilkate (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} vilkate) Posted at: May 12th, 2010, 02:24 pm
|
|
...sēdēt kādā jaukā vietā ar plakātiņu "sniedzu padomus"?...
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: May 12th, 2010, 02:32 pm
|
|
arī var, bet bieži vien viņi paši nāk, piemēram, iemācīties izšūt krustdūrienā, vai vēl var izvelēties tos tramīgākos pēc skata un nemanāmi uzbrukt.
|
Posted by: vilkate (
vilkate) Posted at: May 12th, 2010, 02:34 pm
|
|
Tā riskē līdzināties kādam jehovietim vai kam tamlīdzīgam - ar to nolūkošanu un nemanāmo uzbrukumu.
(Reiz divas kundzītes man tik nemanāmi piezagās ar saucienu "Vai tici DIEVAM?!", ka es salēcos un nebalsī iebrēcos "Dieva dēļ, nē!!", lai arī patiesībā būtu bijis kas cits, ko atbildēt.)
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: May 12th, 2010, 03:00 pm
|
|
Man viņi parasti uzbrūk ar ievadu: "Vai varat, lūdzu, palīdzēt." Tā kā man aš gribas palikt ļaunai un uz šādu uzrunu nereaģēt vispār.
Man nepatīk rakstīt praktiskos/zinātniekos darbus, turklāt tādus visbiežāk lasa kritiķi sirdī, kas grib kaut ko pakritizēt nevis mācīties.
Man labāk patīk vecais labais "gudrais vs. māceklis" variants (turklāt tā mācot ir iespējams pašam kaut ko iemācīties).