Droši vien dzīvotu savu dzīvi pilnīgi bez naida sajūtas, ja nebūtu tāda lieta kā rīts. No rītiem visu tik šausmīgi ienīstu! Kašķīgi cilvēki ir kaitinoši, uzspēlēti mundrie cilvēki ir vēl kaitinošāki, es pati sev esmu kaitinoša, laiks ir kaitinošs, mūzika ir kaitinoša, dziedošie putni ir kaitinoši, laika apstākļi (da jeb kādi) ir kaitinoši. Un visu laiku gaidu, kas nāks kā pēdējā pile, lai es sāktu skraidīt apkārt ar cirvi!
Es nejūtu garšu, es nejūtu smaržu, neatšķiru karstu no auksta. Reakcija, kustību koordinācija un līdzsvars ir galīgā pakaļā.
Kamdēļ tādas mokas!
Vienīgais veids kā izvairīties ir pamosties pašai nevis no kaut kāda modinātāja "bīp-bīp" vai pavasara rīta saules acīs.