January 12th, 2010 (05:35 pm)
ausis glauda: scripta sensus
ausis glauda: scripta sensus
Sāpju un pretsāpju līdzekļu mijiedarbība organismā vienmēr ir bijusi ļoti interesanta, it sevišķi muzikālā ziņā. Mans iekšējais monologs pārtop dziesmā. Šodien visu dienu:
Lilā, lilā visi mani lakati,
Jo mans mīļais vienmēr pilā.
Netieku gudra, kur es kaut ko tādu esmu sagrābstījusi, bet droši vien, ka tas ir kaut kas no krustmātes mācītā.
Dīvaini vispār, parasti ir kora dziemsas vai kādi, dziļi smadzenēs ieēdušies, 90to gadu baznīcas hīti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
omg!
Vēl kāds zina to dziesmu par miļajiem visās krāsās! Man jau likās, ka es to esmu nosapņojusi :D
Bērnībā gan to dziedāju par lentēm nevis lakatiem:
Lillā, lillā visas manas lentes,
Lillā ir viss, ko mīlēju.
Tāpēc es mīlēju visu, kas ir lillā,
Jo mans mīļais vienmēr pillā.
Vēl bija zils - jūrnieks un melns - īstais velns :D