Jaunais gads ir dīvaini svētki. Nafig vispār tādu vajag? Katru gadu mokos ar lielo jautājumu, ko darīt jaunajā gadā? Pierīties atkal, kaut arī Ziemassvētku paika kanapi pārstrādājusies, kaut kā negribās. Pasākumi, kuros visi dzer šampanieti, skatās salūtu, dalās vēlējumos, atcerās pagājušo gadu, man uzdzen nelabumu. Taču gulēt mājās un blenzt griestos es nedrīkstu, jo tas esot nožēlojami. Alternatīvas nav. Nez ko cilvēki vispār mēdz darīt jaunajā gadā.