Ja mans bakalaurs būtu cilvēks, es to sacirstu gabalos, samaltu gaļasmašīnā pēc tam kafijas dzirnaviņās (tajās padomju laika, kas taisa skaļu bzzzzzzzz) un izbarotu vistām.
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} lenora) Posted at: May 18th, 2009, 08:59 pm
|
|
bet tā ir visdrausmīgākā normalitāte, jo to nekādīgi nav iespējams apiet, pat ne piedzeroties vai sadzeroties tējas, jo tad motivācija gan parādās, bet cita - pagulēt vai darīt kaut ko citu :/
|
Posted by: Coyote (
koijots) Posted at: May 18th, 2009, 09:04 pm
|
Nav sakara ar gadsimtu, bet gan ar gribasspēku.
Cik ļoti tu spēj sevi spīdzināt, lai izdarītu, ko tu nemaz negribi darīt? Šausmas!
Pēc valsts eksāmeniem, kad skriešana ar galvu sienā pilnā ātrumā sāk šķist ļoti pievilcīga alternatīva, es vairs negribu tur atgriezties.
|
Posted by: blue (
blue) Posted at: May 18th, 2009, 09:18 pm
|
jā,es ļoti labi saprotu.
būtībā,nav tik traki.traki ir tikai tas,ka šī normalitāteuzglūn parasti tad,kad jāsāk kaut kas darīt.
|
Posted by: Coyote (
koijots) Posted at: May 18th, 2009, 09:21 pm
|
motivācijas trūkums ir šī gadsimta normalitāte :D