Lūk šodienas vējš jau bija kaut kas! Nevis tāds nīkulīgais, kas bišķi lietussargu parausta, matus sajauc un nežēlīgi nokaitina, bet uzreiz salauž lietussargu un bez maz dvēseli izpūš ārā. Sajutos kā kaut kāds siets, kuram tā vienkārši cauri var izpūst.
Jelgavā atkal skumjas uzmācās, nez kas noticis, jau no vakardienas ik pa brīdim uzbrūk.
Ar otro transporta līdzekli - autobusu, gāja grūtāk, stikli nošķiesti ar dubļiem, brauc gluži kā tankā, jau Jelgavā sāku domāt, kā es zināšu, kur ir ārā jākāpj, ja pa logu neko neredzu.
Izdevās man kaut kādas aptuvenas pazīmes saskatīt, izlecu ārā, kaut kas nav... vai tāda māja tur vispār bija? Un kāda velna pēc uz pieturas zīmes ir rakstīts Jaunzemji? Ilgi šokēties nesanāca, jaukais vējš no Lielupes tādā brāzmā nesās, ka elpa uz brīdi aizcirtās un vēl sāka līt, lietus lāses ar milzīgu ātrumu sitās sejā kā adatas. Jauki, izkāpu pāris pieturas ātrāk, nez cik pieturas? Tādās čuhņās attālums starp pieturām mēdz būt mērāms kilometros un autobusi - lidz trijiem vairs neies.
Ausīs skanēja Apocalyptica un šņāca vējš, plejieris vēl dzīvs, tad jau var arī paieties.
Zirgus vējainā laikā ir jauki vērot. Skrien, demonstratīvi sabīstas no nekā, skrien līdzi garām braucošām mašīnām lēkā purina galvu, mēģina izprovocēt arī mani paskriet, nē, šodien nē pārāk pārsalusi varu tikai drebēt. Tās skaistās acis, tik daudz enerģijas, dzīvības, prieka un ilgu, un tas viss viena vēja dēļ. Es arī gribu tādu lopiņa laimi, nekādu eksistenciālistisku domu neaizēnotu laimi. Bet to jau laikam var sasniegt tikai tie, kas ir daļa no dabas, un kā zināms cilvēki nav daļa no dabas kopš nokāpa no kokiem. Vienīgā iespēja būtu aizbraukt uz Indiju un kļūt par sāmanu, aizmirst visas pasaulīgās problēmas, ko cilvēki paši sev uzkrauj, iemācīties apstādināt elpošanu un sirdsdarbību... Vai es to varētu? Zinot to, kā es mīlu ērtības, kļūt par askētu būtu pagrūti.
Un tie vārdi tā ieēdušies apziņā, jau kuro nedēļu to vien dzirdu kā:
So you think you can tell?
Heaven from hell?
Blue Skies from pain?
Can you tell a green field?
From a cold steel rail?
A smile from a veil?
Do you think you can tell?

Viss nevaru vairs parakstīt, auksti, rokas dreb kā maniakam saimniecības preču veikalā. Vajadzīga asinszāles tēja.