ausis glauda: sieben - rite of amends
Jāuzraksta kaut kas kamēr vēl ikdienas poētisms nav aizskalojis visas atmiņas (jo rau kopš ierados mājās kapāju rosolu un ik pa brīdim klanos - iespējams būšu pirmais cilvēks, kas noslīcis rosolā)
Pirmāmkārtām, paldies čimerai par iedabūšanu sarakstā.
Otrāmkārtām, milzīgs paldies avatar par naktsmājām, baldriānu tēju un to, ka mani pa nakti nenozūmēja.
Depo nebija būts vairāk kā gadu un patīkams pārsteigums bija skaņa - nezinu kā viņi to ir dabūjuši gatavu, bet tagad tur pat var klausīties MŪZIKU nevis visādus random trokšņus.
Kāds varētu mani apgaismot - kā sauca tos jaukos mūziķus, kas spēlēja visas tās uzlabotās tautasdziesmas. Nu šausmīgi patīkams skanējums. Un atkal šoks, ka mums vispār kaut kas tāds mūzikā ir.
Ēnu kaleidoskops ir burvīgi iedzīvojies Vārnas daiļradē un jaunā dziesma par pūcēm bija vienkārši adorable. Vienīgais sākumā skaņojums bija tāds nekāds - ģitāra par daudz, vijole vispār nemaz.
Bērnības milicija jauki, bet bišķi pa vienmuļu.
Un nekad nebija nācis prātā, ka man varētu patikt kaut kas tāds kā Sniegavīru rūpnīca, bet patīk! Jāizrok kaut kas no šiem.
Bet vispār man nāk ciemiņi un miegs, tāpēc neko sakarīgu nevaru uzrakstīt.
vo, toreiz tajā mēģinājumā pie tevis bija baigi labi bez nekādiem mikrafoniem.