Man laikam tomēr nepatīk Rīga. Vismaz centrs. Vajag tieši divas minūtes ārpus autobusa, lai uzmāktos spēcīgs fizisks nelabums. Tās gaismas un mašīnas... šurpu turpu, pretīgas smakas no kurām visriebīgākā ir katalizātora skābā smaka, un cilvēki... skrien uz visām pusēm, kā vasarā pavelkot nost kādu akmeni, kurš savā vietā nostāvējis n-tos gadus. Lētas cigaretes, paģiras, kas nomaskētas ar salkanām smaržām, mākslīgas kažokādas un mazgadīgie.

Esmu dzīvojusi laukos un kopusi dažādus lopiņus, bet šitik netīra neesmu jutusies nekad.
Vanna, vanna, vanna!