Vakar piedalījos pasākumā kopā ar jakutiem, bet beigās izrādījās, ka neviens no klātesošajiem nav jakuts - to varētu drukāt rasisma un ksenofobijas apkarošanas bukletos, jo... nu īstenība tā pat kā skaistums nāk no iekšām.

Par īstenību runājot - pagājšņedēļ sapratu, kas man īstenībā šausmīgi nepatīk konferenču vidē:
- kad cilvēki neievēro sev noteiktās prezentācijas laiku - ja kādam reiz ir piešķirts noteikts laiks prezentēt specifisku tēmu konkrētā laikā, es ļoti saasināti uztveru to, ka kāds paņem tā plašāk (es nedomāju divas reizes plašāk, bet pat trīs vai četras reizes plašāk). Kamon tā ir PREZENTĀCIJA nevis lekcija. Šadās reizēs liekas, ka "prezentētājs" nerespektē ne auditoriju, kas sāk žāvāties un virināt programmu (neesmu redzējusi nevienu prezentāciju, kas pārsniegtu laiku, bet pēc kuras gribētos teikt, ka bija vērts, tiešām laba un tā, NĒ, visas labās ir īsas konkrētas un tam atvēlētā LAIKĀ), ne organizētājus, kas bažīgi skatās pulkstenī un domā kurā brīdī tā pieklājīgāk pateikt, ka varbūt vajadzētu beigt muldēt. Vai tiešām šie cilvēki nekad neizmēģina, cik daudz laika aizņems viņu prezentācija?
- kad cilvēki prezentāciju / runu / whatever LASA no papīra. Vai tiešām jūs gribat izlikties par nopietniem profesionāļiem saķēruši to papīra stērbeli kā glābšanas riņķi. Te nav pamatskola. Es pat esmu ievērojusi, ka nespēju uztvert nevienu šādu "prezentāciju", kas nolasīta no papīra, tikko kā dzirdu, ka cilvēks lasa, tā mans prāts aizceļo imaginārās tālēs.
- kad cilvēki formālos pasākumos nerespektē citu laiku (to es vēl varu saprast starp diviem cilvēkiem, pati varu lielu daļu dienas mēģināt izkasīties no mājas, bet...) - visiem ir sarunāts taksis vienā un tajā pašā laikā no rīta (trijos naktī!!!), bet kaut kā sanāk, ka ~20 cilvēki gaida, kamēr 2 cilvēki padzers kafiju un izdomās pievienoties.