Treniņā gandrīz noģību no zirga. Man ir paveicies, ka es tik labi pazīstu to sajūtu. Tāds tukšums galvā un iestājas klusums, vienīgi little black angels lidinās apkārt... un viens pašnāvnioecisks stārķis...

Karstuuuumssss

Un vakarnakt es skatījos Devdas un turpmāk, šķiet, aizstāšu amerikāņu grāvējus ar bolivudas ziepenēm. Tās banālās komēdijas es nespēju izturēt jau no amerikāņu pīrāga laikiem (un, skatīsimies patiesībai acīs, tās kļūst arvien briesmīgākas un briesmīgākas), klasiskās ūberfilmas, piemēram, pasauļu karš manī izraisīja vien lielas žāvas un pus filmā es atslēdzos, bet visus karību jūras pirātus es klausījos mūziku un prātoju, vai tur gadienā onkulis Zimmers nav pielicis savu roku (izrādījās, ka bija gan)

Turklāt bolivudai ir labāki operātori, scenogrāfi, režisori, vai kas nu atbild par to kādos rakursos/veidos tiek filmēts.

( un viņiem ir Aishwarya Rai )