Kīmijas skolotāja nebeidza vien daudzināt: "Mans bērns zina!" Bet to, ka no vara apsūbējumu ir daudz grūtāk dabūt nost kā no sudraba, man nākas atklāt pašai! Bet tas jau, protams, neliedza likt mums sastādīt un aprēķināt skābeņu zupas ķīmisko formulu un koncentrāciju, jo tas redz dzīvē noderēšot!

Kā es varēju ar to mazo gadījuma laimīti izdzīvot visus šos mēnešus?!

Esmu pārgurusi, saņurcīta, noputējusi ar baltām spalvām (pavasaris tak!)

Bet tik nežēlīgi apmierināta ar sevi!
Es mocījos, čīkstēju un gaudos!
Bet man pieleca!

Un mēs varam!
(Kā Vaira teica)
Mēs esam stipri!
Mēs esam lieli!
Mēs esam latvieši (ar zināmu vācu asiņu piejaukumu)!
Mēs esam arī blondi!
Un jauni!
(jei bogu mēs tiešām esam līdzīgi! Tikai tagad piefiksēju! xD)