Mana draņķīgā garastāvokļa uzlabošanai.

"Everybody's dyin', except the ones who are already dead."
Hugh Laurie (jeb Dr. House)

videō

tas pats mp3 formātā

Nez kāpēc šajā gada laikā mani vienmēr pārāk nomoka sievišķīgās īpašības. Ne gluži vieglā saraudināmība un tāda veida mītiskās īpašības, bet klasiskās.
Vēlme nogrūst kādu netīkamu personu pa trepēm, un ceļavārdu vietā nokliegt kādu klasisku krievu valodas paraugfrāzi (es nedomāju citātus no Tolstoja "Karš un miers").
Vai mātes instinkts. Ne tā "uķi puķi kāds bebītis" padarīšana, ko cilvēki mēdz maldīgi uztvert par mātes instinktu, bet spēja paredzēt, kur un kādos apstākļos nožausies garām skrienošais bērns.
Nu tādi sīkumi.

Iemēģināju 17. gs. dāmu seglus.
Amazone es nebūšu.
Vismaz šajā ziņā es esmu emancipējusies! Mans kakls man ir dārgāks par skaistām kleitām.
Viens bērnības sapnis vēja. (Tas gan ir piliens jūrā, jo visi pārējie ir daudz maz realizēti.)